Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju (turpmāk PVO), psihiskā veselība ir kas vairāk par vienkārši psihisku traucējumu neesamību, turklāt indivīda mentālā veselība pastāv sasaistē ar apkārtējās sabiedrības veselību, vienlaikus katram esot individuālam, ar atšķirīgu grūtību, ciešanu un labsajūtas izjūtu...
Nosaukumā līdzīgi šizofrēnijai, bet tomēr atšķirīgi.
Šoreiz mēģināsim saprast, kas ir šizotispiski traucējumi. Daudzos avotos tie dēvēti par šizotipiskiem personības traucējumiem, jo savā ziņā tie ir līdzīgi personības traucējumiem ar savu ilgstošo, lēno norisi, kas bieži aizsākas jau pusaudža gados...
Teju katram dzīvē bijusi situācija, kad galvu pārņem domas par kādu svarīgu, satraucošu vai traumējošu notikumu, kas gaidāms vai pagājis, bezgalīgu spriedelēšanu par to, ka notika un kā vajadzēja notikt, kas bija jādara citādi un, lai kā gribētos pārslēgties vai pievērsties kam citam, šo uzmācīgo prātošanu ir gandrīz neiespējami pārtraukt.
Ģeneralizēta trauksme – ilgstoša (vismaz 6 mēnešus) mēreni vai viegli izteikta trauksme ikdienišķās situācijās, kas nav saistāma un arī nerodas kādos noteiktos ārējos apstākļos. Galvenie simptomi ir mainīgi, pārsvarā pastāv sūdzības par pastāvīgu nervozitāti, trīci, muskuļu sasprindzinājumu, svīšanu, apdullumu, sirdsklauvēm, reiboni, nepatīkamu sajūtu pakrūtē
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir viens no visbiežāk sastopamajiem psihisko traucējumu veidiem bērnībā, ar sākumu pirmsskolas vecumā, kas var saglabāties pusaudžu un pieaugušo vecumā. UDHS galvenās izpausmes ir uzmanības koncentrēšanas grūtības (uzmanības deficīts), hiperaktivitāte (motors nemiers) un impulsivitāte (impulsu kontroles traucējumi), kas būtiski traucē sociālajai funkcionēšanai...
Rūdolfs Skaidrais (1882-1954) bija izcils 20.gs. Latvijas ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks. Šis gudrais, apdāvinātais un mērķtiecīgais cilvēks savus darbus ierakstījis Raunas vēsturē un joprojām dzīvo vietējo cilvēku atmiņās un stāstos.
2022. gada 30. jūlijā plkst.11.00 Cēsu ielā 8, Raunā...
Emocionāli nestabila personība (personības traucējumi) – personības struktūras patoloģisks attīstības variants, ar būtiski izmainītu (mazinātu) spēju kontrolēt savas emocijas, nerēķinoties ar sekām, kas noved pie impulsivitātes gan uzvedībā, gan emocijās...
Psihiatra apmeklējuma laikā viens no jautājumiem, ko, it kā starp citu, nedroši un ar bažām balsī nākas dzirdēt no pacienta ir - “dakter, bet man taču nav šizofrēnija?!” Par šo slimību joprojām klīst mīti, stereotipi un bailes, lai arī šobrīd pieejams daudz plašāks informācijas klāsts.
Hiperseksualitāte - pretrunīga tā ir ne vien sabiedrības acīs, bet arī no medicīniskā (psihiatrijas) viedokļa - speciālisti joprojām strīdas, vai šāda diagnoze vispār pastāv, jo, nenoliedzami, kāds to varētu izmantot kā attaisnojumu sānsoļiem vai haotiskiem seksuāliem kontaktiem.
Psiholoģiskā mehānisma skaidrojums disociatītviem traucējumiem izriet no tā nosaukuma – disociācija un konversija. Disociācija ir psihiskais aizsargmehānisms, kura darbības laikā cilvēks skatās it kā no malas uz emocionāli piesātinātu situāciju, kurā viņš atrodas, vai izjūt to, it kā tas notiktu ar kādu citu...
Vai esat novērojuši, ka Jūs pārņem kāda uzmācīga doma? Lai arī, ko Jūs darītu, netiekat no tās vaļā? Šī doma ir nevēlama un rada bailes? Jūs pats saprotat, ka tā ir absurda un satraukums tāpēc ir iracionāls, tomēr tajā pašā laikā Jums tā šķiet reāla, arī zinot, ka tai nav loģiska, adekvāta pamatojuma?
Anoreksija un bulīmija ir traucēju, ko pacienti visbiežāk neapzinās, noliedz un pat pretojas ārstēšanai, pat tad, ja objektīvas slimības sekas ķermenī ir redzamas arī spogulī ar neapbruņotu aci.
Arvien biežāk dzirdam sarunās par atkarībām vārdu “līdzatkarība”. Šķiet, ka tas ir pats par sevi saprotams jēdziens, ka tie, kas ir blakus atkarīgajiem, cieš no līdzatkarības. Līdzatkarība ir emocionāls uzvedības stāvoklis, kas ietekmē indivīda spēju būt veselīgās, abpusēji apmierinošās, atbalstošās attiecībās.
Līdz šim esam skāruši relatīvi bieži sastopamus garīgās veselības traucējumus. Šoreiz apskatīsim ko retāku. Diagnozi, kas ir izaicinājums ārstiem un pacienta tuviniekiem – Minhauzena sindromu.
Bailes ir plaši sastopama emocija un aizsargmehānisms, jo palīdz izvairīties no bīstamām situācijām, un veicina mūsu izdzīvošanu pasaulē. Tomēr gadās, ka bailes nemaz nav pamatotas, cilvēks nevar saprast un paskaidrot, kāpēc viņam ir bail...
Pašnāvība ir ļoti jūtīga tēma, par to plaši nerunā, bet statistikas ziņā katru gadu Latvijā 350-400 cilvēki veic pašnāvību. Respektīvi, katru dienu pašnāvību Latvijā veic viens cilvēks, un Latvija atrodas 3.vietā ES pēc pašnāvību skaita[7]. Mūsu rokās ir izmainīt šo statistiku, ja iemācīties laicīgi atpazīt...
Vai greizsirdība ir dvēseles kaite? Vai greizsirdība ir veids kā otram parādīt, cik ļoti viņš ir dārgs un svarīgs? Vai cilvēks, kurš neizjūt greizsirdību pret otru, viņu nenovērtē un nemīl? Greizsirdība ir bieži apspriesta tēma. Šoreiz runāsim vairāk par to, kas ir pamatā šīm jūtām.
Alkohola lietošana ir plaši izplatīta mūsdienu pasaulē. Bet kurā brīdī lietošana kļūst par problēmu, atkarību?
Kad tad īsti jāsatraucas?
Vai pazīstat tādu cilvēku, kuram visu laiku kaut kas sāp un kas mūžīgi sūdzas par savu veselību un mēģina atrast iemeslus savai sliktajai pašsajūtai, bet nespēj to? Ir varbūtība, ka galvenā šī cilvēka slimība nemaz nav saistīta ar orgāniem un ķermeņa daļām, bet pamatā ir psiholoģiskais traucējums – hipohondrija.
Garastāvokļa traucējumi ir “21. gadsimta slimība”. Visvairāk apspriež depresiju, kaut arī ir vēl viena diezgan slimība, kuras pamatā ir pataloģiskas garastāvokļa pārmaiņas – bipolāri afektīvie traucējumi! Dažreiz ir grūti atšķirt bipolārus traucējumus no vienkāršas depresijas, kaut arī ārstēšana katrai no šīm saslimšanām ir pilnīgi atšķirīga..
“Bez cīņas nav uzvaras” – labi, ja darbs pieprasa spēkus attīstībai un motivē virzīties uz priekšu. Slikti, ja darbs pārvēršas par sāpīgu ikdienas cīņu ar sevi, atņem dzīvesprieku un nedod neko, izņemot pastāvīgu nogurumu. Šoreiz raksts ir veltīts izplatītai problēmai – emocionālai izdegšanai.
Panikas lēkme vai veģetatīvā distonija? Iepazīstoties sīkāk ar dažādām garīgās veselības problēmām, kļūst skaidrs, ka dažādi simptomi dzīves laikā skāruši teju katru no mums. Parasti tie ir kā sastāvdaļa normālai reakcijai uz stresu, sērām vai kādu neikdienišķu notikumu.
Aptuveni 800 tūkstoši cilvēku katru gadu - 1 cilvēks 40 sekundēs - beidz dzīvi pašnāvībā. Tas ir otrs biežākais nāves iemesls 15-29 gadīgiem cilvēkiem [1]. Ja kādam tuviniekam, kolēģim, draugam u.c. novērojāt pašnāvnieciskās tieksmes, – jāpiedāvā psihiatrisko ārstēšanu stacionārā un jāpierunā ārstēties...
1/3 dzīves cilvēks pavada miegā. Ne vienmēr miegs ir pilnvērtīgs un teju katrs dzīves laikā piedzīvo miega traucējumus, kam par iemeslu var būt stresa situācijas sadzīvē, emocionāli pārdzīvojumi, psihiskas vai fiziskas saslimšanas.
Ilgstoša bezmiega, sliktas dūšas, vēdersāpju, migrēnu, galvas reiboņa pamatā ne vienmēr ir fiziska saslimšana. Šie simptomi ir kaitinoši, kas var novest līdz trauksmei, nemieram,..
Vai ir nācies dzirdēt, ka kāds draugs vai tuvinieks stāsta – “esmu noguris .. nevaru sakoncentrēties .. tas viss, kas notiek, ir manis dēļ, esmu vainīgs pie tā .. man vairs negaršo ēdiens ..
No 2015. gada aprīļa mēneša Jāņa Zālīša psihoterapijas klīnika darbojas arī Rīgā, F. Sadovņikova ielā 20, 206 - Veselības centrā 3.
Jāņa Zālīša psihoterapijas klīnika dibināta dr. Rūdolfa Skaidrā ārsta mājā, kur ne viena vien paaudze pagājušajā gadsimtā saņēmusi tik ļoti nepieciešamo palīdzību slimību gadījumos. ..
